Lielā mūzikas balva

2025. gada 23. februārī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” notika “Lielās mūzikas balvas 2024” pasniegšanas ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti astoņās kategorijās.

Nominācijā “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma čelliste Maija Prēdele un komponists Pēteris Vasks.

Nominācijā “Gada jaunais mākslinieks” laureāte ir dziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone.

Nominācijā “Par izcilu darbu ansamblī” laureāts ir flautists Andis Klučnieks.

Nominācijā “Gada jaundarbs” laureāta godā ir Riharda Dubras “Krustaceļa vīzijas. Gaisma”, pirmatskaņojums 17.martā Latgales vēstniecībā GORS, pianists Reinis Zariņš.

Nominācijā “Par izcilu sniegumu džezā” balvu ieguva saksofonists Kārlis Auziņš.

Nominācijā “Gada koncerts” laureāts ir pianists Reinis Zariņš, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Andris Vecumnieks programmā “Sinfonia E. Jautājums bez atbildes” 17. februārī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” (rīkotājs – Liepājas Simfoniskais orķestris).

Nominācijā “Par izcilu sniegumu gada garumā” laureāta godā dziedātājs Rihards Mačanovskis.

Nominācijā “Gada uzvedums” sudraba statueti saņēma Astora Pjacollas operita “Marija no Buenosairesas” koncertzālē “Cēsis” – muzikālais vadītājs Daniils Bulajevs (rīkotāji – Cēsu Mākslas festivāls).

• “Auditorijas simpātijas” balsojums ziņu portālā “DELFI” norisinājās no 4. februāra līdz 20.februārim. Visvairāk skatītāju simpātiju balsu saņēma nominants kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” – dziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone.

“Lielās mūzikas balvas 2024” žūrijā strādāja:
Ilze Šarkovska - Liepiņa – žūrijas priekšsēdētāja, muzikoloģe, mākslas doktore;
Ilze Medne – muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste;
Iveta Grunde – muzikoloģe, mūzikas pedagoģe un docētāja;
Anete Ašmane -Vilsone - mūzikas žurnāliste, Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītāja un LTV atbildīgā redaktore;
Kristiāna Vaickovska – muzikoloģe, diriģente;
Armands Znotiņš – muzikologs, žurnālists, publicists;
Mikus Solovejs – mūzikas žurnālists, publicists, saksofonists.

“Lielā mūzikas balva” ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā.
“Lielā mūzikas balva 2024” pasākumu rīko Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA “Latvijas Koncerti”, atbalsta – Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, sadarbības partneri – ziņu portāls “Delfi”, iepirkšanās centrs “AKROPOLE Alfa”, “SIXT” auto noma un vilciena pasažieru pārvadātājs “Vivi”.

____________

2024. gada 12. martā Latvijas Nacionālajā operā notika Lielās mūzikas balvas 2023 pasniegšanas ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti astoņās kategorijās.

Kategorijā “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma komponists Vilnis Šmīdbergs un pianists Arnis Zandmanis. 

Kategorijā “Gada jaunais mūziķis” laureāte ir dziedātāja Katrīna Paula Felsberga.

Nominācijā “Gada jaundarbs” laureāta godā tika Jura Karlsona Simfoniska vīzija “Noslēpumainais dārzs”, pirmatskaņojums 2. decembrī Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” – Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma.

Kategorijā “Par izcilu interpretāciju” balvu ieguva altiste Ilze Kļava – Pētera Vaska Altkoncerta atskaņojums 15. aprīlī koncertzālē “Cēsis” (kopā ar Tallinas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu).

Nominācijā “Gada ansamblis” sudraba statuete nonāca pie Trio PALLADIO – Eva Bindere, Kristīne Blaumane un Reinis Zariņš.

Kategorijā “Gada kamerizrāde” laureāts ir Annas Veismanes kamerizrāde “Dzeltens trotuārs” Dzintaru koncertzālē – Guna Zariņa, Rihards Plešanovs, Jānis Semjonovs, Maija Zandberga (rīkotājs – “Dzintaru koncertzāle”).

Kategorijā “Gada koncerts” laureāta godā Riharda Vāgnera operas “Zigfrīds” koncertatskaņojums 29. jūlijā koncertzālē “Cēsis” – solisti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Tarmo Peltokoski (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls / koncertzāle “Cēsis”).

Balvu “Par izcilu sniegumu gada garumā” saņēma Latvijas Radio bigbends.

•    “Auditorijas simpātijas” balsojums ziņu medijā “DELFI” norisinājās no 18. februāra līdz 8. martam. Visvairāk skatītāju simpātiju balsu saņēma nominants kategorijā “Gada jaunais mūziķis  – trombonists Vadims DMITRIJEVS.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 
LMB organizē VSIA “Latvijas koncerti” sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju. 

LMB 2023 žūrijā strādāja:
Andris Vecumnieks - žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, komponists, JVLMA profesors;
Ilze Medne – muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste;
Solvita Sējāne – muzikoloģe, izdevniecības “Musica Baltica” direktore;
Ilze Šarkovska-Liepiņa – muzikoloģe, mākslas doktore;
Boriss Avramecs – muzikologs, JVLMA emeritētais profesors;
Mareks Ameriks – džeza mūzikas izdevniecības “Jersika Records” dibinātājs un vadītājs;
Armands Znotiņš – muzikologs, žurnālists, publicists.

2023. gada 7. martā Latvijas Nacionālajā operā notika Lielās mūzikas balvas 2022 pasniegšanas ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti astoņās kategorijās.

Kategorijā “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma dziedātāja Lilija Greidāne un dziedātāja un vokālā pedagoģe Aina Bajāre.

Kategorijā “Gada koncerts” laureātu godā  -  Čudars Trio -  Matīss Čudars (ģitāra), Edvīns Ozols (bass) un Ivars Arutjunjans (sitaminstrumenti). Koncerts  "Melodiskais avangards" norisinājās 19. jūlijā kultūrtelpā “M/Darbnīca” (rīkotājs – “M/Darbnīca”).

Kategorijā “Par izcilu interpretāciju” balvu ieguva Vineta Sareika – Johannesa Brāmsa Koncerts vijolei un orķestrim 23. septembrī Lielajā ģildē (kopā ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē).

Balvu “Par izcilu sniegumu gada garumā” saņēma sitaminstrumentālists Guntars Freibergs.

Kategorijā “Gada uzvedums” laureāts ir Annas Fišeres opera “Vēsā” Valmieras “Kurtuvē”, Katrīnas Neiburgas ideja un koncepcija, režisors Klāvs Mellis, diriģents Artūrs Gailis (rīkotājs – Valmieras Vasaras teātra festivāls).

Nominācijā “Par izcilu darbu ansamblī” sudraba statuete nonāca čellistes Ingas Ozolas rokās.

Nominācijā “Gada jaundarbs” laureāta godā tika Andra Dzenīša Otrā simfonija “Silts vējš”, pirmatskaņojums notika 5. martā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga.

Kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” laureāte ir dziedātāja Arta Jēkabsone.

“Auditorijas simpātijas” balsojums portālā “DELFI” norisinājās no 13. februāra līdz 5. martam. Visvairāk skatītāju simpātiju balsu saņēma nominants kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” – Rīgas Doma kora skolas mūziklu nodaļas audzēkņi Kārļa Lāča mūzikla “Pūt, vējiņi!” iestudējumā.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. LMB organizē VSIA “Latvijas koncerti” sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju.

LMB 2022 žūrijā strādāja:
Daina Markova, muzikoloģe, žūrijas priekšsēdētāja
Ilze Medne, muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste
Maruta Rubeze, muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste
Iveta Grunde, muzikoloģe, mūzikas pedagoģe un docētāja
Lauma Mellēna-Bartkeviča, mūzikas un teātra kritiķe, JVLMA Zinātniskās pētniecības centra pētniece
Mareks Ameriks, džeza mūzikas izdevniecības “Jersika Records” dibinātājs un vadītājs
Ilmārs Šlāpins, publicists

Indra Vilipsone
LMB komunikācijas vadītāja
Tālrunis: 26320977
e-pasts: muzikasbalva@latvijaskoncerti.lv
indra.vilipsone@gmail.com

2022. gada 8. martā Latvijas Nacionālajā operā notika Lielās mūzikas balvas 2021 pasniegšanas ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti astoņās kategorijās.

Kategorijā “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma dziedātājs Samsons Izjumovs un diriģents Imants Resnis. 

Kategorijā “Gada koncerts” laureāts ir 3. septembra koncerts Rīgas Lutera (Torņakalna) baznīcā “Amao Omi / “Bezjēdzīgais karš”. Koncerta dalībnieki aktieris Kaspars Znotiņš, Rīgas Saksofonu kvartets, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris un diriģents Jurģis Cābulis. Rīkotājs – Rīgas Doma kora skolas jauktā kora biedrība.

Kategorijā “Par izcilu interpretāciju” balvu ieguva Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga ansamblis (Agnese Egliņa, Egija Sproģe, Mārtiņš Circenis, Liene Neija-Kalniņa, Ivars Brīnums, Kārlis Klotiņš) un diriģents Normunds Šnē – par komponista Žerāra Grizē skaņdarba Vortex Temporum atskaņojumu festivālā “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” 29. aprīlī Lielajā ģildē.

Balvu “Par izcilu sniegumu gada garumā” par koncertiem Rīgas Domā saņēma ērģelnieks Aigars Reinis.

Kategorijā “Gada uzvedums” laureāts ir multimediālā monoopera “Cilvēka balss. Telefons”, režisore Sonora Vaice, rīkotājs Operetes teātris.

Nominācijā “Par izcilu darbu ansamblī” sudraba statuete nonāca čellistes Margaritas Balanas rokās.

Nominācijā “Gada komponists” laureāta godā tika celts Jēkabs Jančevskis.    

Kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” laureāts ir dziedātājs Edgars Ošleja. 

“Publikas simpātijas” balsojums portālā “DELFI” norisinājās no 14. februāra līdz 6. martam. Visvairāk skatītāju simpātiju balsu saņēma nominants kategorijā “Gada uzvedums” – audiovizuāls koncertuzvedums “Krastā saviļņots”, mākslinieciskā vadītāja un diriģente Laura Leontjeva, rīkotājs – Saulkrastu koris Anima. Svinīgajā ceremonijā portāla „DELFI” balvu, ko veidojis mākslinieks Gatis Erdmanis, pasniedza iepriekšējo gadu “DELFI” balsojuma uzvarētājs diriģents Kaspars Ādamsons. 

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. LMB organizē VSIA “Latvijas koncerti” sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju. 

LMB 2021 žūrijā strādāja:
Andris Vecumnieks - žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, muzikologs, komponists
Iveta Grunde - muzikoloģe, mūzikas pedagoģe un docētāja
Daina Markova - muzikoloģe
Ieva Rozentāle - muzikoloģe, LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja
Maruta Rubeze - muzikoloģe, Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste
Andris Saulītis - LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks
Ingrīda Vilkārse - teātra zinātniece, mūzikas pedagoģe

2021. gada 13. martā Latvijas Nacionālajā operā svinīgajā ceremonijā tika paziņoti Lielās mūzikas balvas 2020 laureāti. Tiešraidē to atspoguļoja Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 “Klasika”.

Kategorijā “Par mūža ieguldījumu” tika sumināti komponists Imants Kalniņš un diriģents Aleksandrs Viļumanis.

Kategorijā “Gada koncerts” laureāta godā tika Elīnas Garančas un pianista Malkolma Martino koncerts, kuru rīkoja Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” 2020.gada 10. oktobrī.

“Par izcilu sniegumu gada garumā” Lielo mūzikas balvu 2020 saņēma pianists un komponists Raimonds Pauls un pianiste Agnese Egliņa.

“Par izcilu darbu ansamblī” sudraba statuete nonāca trompetista Jāņa Porieša rokās.
    
Par kategorijas “Gada jaundarbs” laureātu kļuva Pētera Vaska Sestais stīgu kvartets, kuru pirmatskaņoja stīgu kvartets “Artemis” 2. oktobrī Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars“ un 3. oktobrī Dzintaru koncertzālē.

Kategorijas “Gada jaunais mākslinieks” laureāts ir diriģents Aivis Greters.

“Par izcilu interpretāciju” Lielo mūzikas balvu 2020 saņēma dziedātājs Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš par Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūzikas atskaņojumu “Jūrmalas festivāla” noslēguma koncertā 4. augustā Dzintaru koncertzālē.

Kategorijā “Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos” balvu saņēma muzikāli performatīvs piedzīvojums “Kamēr… upē”, kuru 25. jūlijā Gaujas krastā rīkoja Cēsu Mākslas festivāls.

“Publikas simpātijas” balsojumā, kas norisinājās vadošajā ziņu medijā Delfi, visvairāk punktu ieguva maestro Raimonds Pauls. Tēlnieka Gata Erdmaņa radīto "'Izcilības sfēru", diplomu un tradicionālo torti komponistam pasniedza 2014. gada auditorijas simpātiju balvas laureāts - diriģents Kaspars Ādamsons. 

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. LMB organizē VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju. 

2020. gada 25. februārī Latvijas Nacionālajā operā notika Lielās mūzikas balvas 2019 pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti astoņās kategorijās.

Kategorijā “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma komponisti Maija Einfelde un Pauls Dambis.

Kategorijā “Gada koncerts” laureāts ir ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts, kas notika 27. jūlijā Ventspils koncertzālē “Latvija”.

Par kategorijas “Gada jaundarbs” laureātu kļuva Gundegas Šmites skaņdarbs “Rītausmas dieve Ēosa”, kurš tika atskaņots 20. septembrī Lielajā ģildē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas vadībā. 

“Par izcilu sniegumu gada garumā” Lielo mūzikas balvu 2019 saņēma Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Kategorijā “Gada uzvedums” laureāts ir Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā. Diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Laura Groza-Ķibere.

“Par izcilu darbu anasamblī” sudraba statuete nonāca ērģelnieka Aigara Reiņa rokās.    

“Par izcilu interpretāciju” Lielo mūzikas balvu 2019 saņēma diriģents Ainārs Rubiķis par Artura Onegēra Trešās jeb “Liturģiskās” simfonijas interpretējumu kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Koncerts notika 15. martā Lielajā ģildē.

Kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” laureāts ir saksofonists Aigars Raumanis. Lai veicinātu talantīgu un mērķtiecīgu jauno cilvēku izaugsmi, kas ar savu aizrautību nes Latvijas vārdu pasaulē, banka “BlueOrange” piešķir speciālbalvu 1000 eiro apmērā kategorijas “Gada jaunais mākslinieks” laureātam tālākajai profesionālajai izglītībai. 

“Publikas simpātijas” balsojums portālā “Delfi” norisinājās no 27. janvāra līdz 23. februārim. Visvairāk punktu ieguva nominante kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” – dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine. Svinīgajā ceremonijā „Delfu” balvu, ko veidojis mākslinieks Gatis Erdmanis, Ilzei Grēvelei-Skarainei pasniedza iepriekšējo gadu balsojuma uzvarētājs – dziedātājs Daumants Kalniņš.   

LMB 2019 žūrijas locekļi: žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, komponists, JVLMA asociētais profesors - Andris Vecumnieks; diriģents, mūzikas pedagogs – Jānis Erenštreits; muzikoloģe – Ināra Jakubone; muzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītāja – Ieva Rozenbaha; muzikoloģe, Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja - Ieva Rozentāle; muzikoloģe, izdevniecības “Musica Baltica” direktore – Solvita Sējāne; muzikologs, žurnālists, publicists – Armands Znotiņš.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. LMB organizē VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju. 

Lielās mūzikas balvas 2018 laureāti

2019. gada 5. martā Latvijas Nacionālajā operā notika Lielās mūzikas balvas 2018 pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti astoņās kategorijās.

Kategorijā “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma dziedātāja Maija Krīgena.

Kategorijā “Gada koncerts”  laureāts ir Jūrmalas festivāla atklāšanas koncerts “Dzimuši Latvijā”, kas notika 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē – solisti Miks Akots, Daniils Bulajevs, Kalvis Kalniņš, Kristīne Opolais, Vineta Sareika un Ksenija Sidorova, Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis. Rīkotājs – “Latvijas Koncerti”.

Kategorijā “Gada jaundarbs” Lielo mūzikas balvu 2018 saņēma Georgs Pelēcis par skaņdarbu - Septiņi Knuta Skujenieka dzejoļi soprānam, klarnetei un klavierēm “Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā”, kura pirmatskaņojums notika 11. augustā Mazajā Mežotnes pilī – Evija Martinsone, Guntis Kuzma un Agnese Egliņa.

“Par izcilu sniegumu gada garumā”  sudraba statuete nonāca pie Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga.

Kategorijā “Gada uzvedums” laureāts ir koncertuzvedums “Zemgales gredzens”, diriģents Sigvards Kļava, režisors Roberts Rubīns. Rīkotājs – “Latvijas Koncerti”.

 “Par izcilu darbu anasamblī” laureāta godā tika klarnetists Jānis Tretjuks.

“Par izcilu interpretāciju” Lielo mūzikas balvu 2018 saņēma klarnetists un diriģents Guntis Kuzma par Ādolfa Skultes Piektās simfonijas atskaņojumu 20. janvārī Lielajā ģildē (kopā ar LNSO) un solopartiju Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncertā, kas notika 5. maijā Latgales vēstniecībā GORS (kopā ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē).

Kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”  laureāte ir klarnetiste Anna Gāgane.

Publikas simpātijas balvas ieguvējs tika noskaidrots balsojumā portālā DELFI. Visvairāk punktu ieguva LMB 2018 kategorijas “Gada uzvedums” nominants - koncertizstāde “Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr…”,  diriģents Jānis Liepiņš, režisors Viesturs Kairišs.

LMB 2018 žūrijas locekļi: žūrijas priekšsēdētāja, LR 3 “Klasika” programmu vadītāja - Ilze Medne; diriģents, mūzikas pedagogs – Jānis Erenštreits; muzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītāja – Ieva Rozenbaha; muzikoloģe, izdevniecības “Musica Baltica” direktore – Solvita Sējāne; muzikoloģe, nodibinājuma “Mūzikas un mākslas atbalsta fonds” valdes priekšsēdētāja – Sandra Zanberga; pianists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors – Ventis Zilberts; muzikologs, žurnālists, publicists – Armands Znotiņš.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. LMB organizē VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju. Šogad apbalvošanas ceremonija notika divdesmit sesto reizi.

2018. gada 6. martā Latvijas Nacionālajā operā notika Lielās mūzikas balvas 2017 pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti astoņās kategorijās.

Kategorijā “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma komponists Romualds Kalsons.

Kategorijā “Gada koncerts” laureāta godā tika 25. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla atklāšanas koncerts, kas notika 3. martā koncertzālē “Lielais dzintars” – solisti Iveta Apkalna, Dita Krenberga, Reinis Zariņš, Liepājas Simfoniskis orķestris, diriģents Atvars Lakstīgala (rīkotājs – Liepājas Simfoniskais orķestris).

Kategorijā “Gada uzvedums” LMB 2017 balvu saņēma Osvaldo Golihova operas Ainadamar iestudējums Cēsu pils parka estrādē, diriģents Andris Poga, režisors Viesturs Kairišs (rīkotājs - Cēsu Mākslas festivāls).

Kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” sudraba statueti ieguva vijolniece Kristīne Balanas.

Savukārt kategorijas “Gada jaundarbs” laureāts ir Krista Auznieka kompozīcija “Uguns un roze”, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 25. augustā koncertzālē “Cēsis” Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē lasījumā.

Kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā” LMB 2017 balvu saņēma orķestris “Rīga”, galvenais diriģents Valdis Butāns.

Kategorijas “Gada mūziķis” laureāts ir ērģelniece Iveta Apkalna.

Kategorijā “Par izcilu darbu anasamblī” balvu saņēma klavesīniste Ieva Saliete.

Publikas simpātijas balvas ieguvējs tika noskaidrots balsojumā portālā DELFI. Visvairāk punktu balsojumā ieguva LMB 2017 kategorijas “Gada jaunais mākslinieks” nominante – traversflautiste Maija Kļaviņa.

LMB 2017 žūrijas locekļi:
Lielās mūzikas balvas 2017 žūrijas priekšsēdētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) emeritus profesors – Vilnis Strautiņš; muzikologs, JVLMA docētājs – Boriss Avramecs; muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste - Liene Jakovļeva; muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste - Maruta Rubeze; muzikoloģe, žurnāla “Mūzikas saule” redaktore - Ilze Medne; muzikoloģe, izdevniecības “Musica Baltica” direktore – Solvita Sējāne; muzikologs – Guntars Pupa.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. LMB organizē VSIA “Latvijas koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju. Šogad tā notika divdesmit piekto reizi.

2017. gada 7. martā Latvijas Nacionālajā operā ar ilggadējā sadarbības partnera Hennessy atbalstu notika Lielās mūzikas balvas 2016 pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti astoņās kategorijās.
 

Kategorijā “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma diriģents Edgars Račevskis un čelliste Ellionora Testeļeca.
 

Kategorijā “Gada koncerts” laureāta godā tika koncerts “LNSO – 90. MARISS JANSONS UN RAIMONDS PAULS”, kurā piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Raimonds Pauls - klavieres, diriģents - Mariss Jansons (rīkotājs - Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris). Koncerts notika 16. septembrī Lielajā ģildē.
 

Kategorijā “Gada uzvedums” LMB 2016 balvu saņēma Šarla Guno opera “FAUSTS” Latvijas Nacionālajā operā; diriģents - Tadeušs Voicehovskis, režisors - Aiks Karapetjans (rīkotājs - Latvijas Nacionālā opera un balets, pirmizrāde 30. septembrī).
 

Kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” sudraba statueti ieguva pianists DAUMANTS LIEPIŅŠ.
 

Savukārt kategorijas “Gada jaundarbs” laureāts ir JURA KARLSONA kompozīcija KONCERTS ČELLAM, KLAVIERĒM, SITAMINSTRUMENTIEM UN ORĶESTRIM, kas izskanēja “Latvijas Radio 3 “Klasika” 20 gadu jubilejas koncertā” 6. janvārī  Lielajā ģildē (Kristīne Blaumane, Agnese Egliņa, Elīna Endzele, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Andris Poga). 
 

Kategorijā “Izcils sniegums kamermūzikā” LMB 2016 balvu saņēma INGA KALNA UN DIĀNA KETLERE par sniegumu koncertā “Rudens kamermūzikas festivāls. Ingas Kalnas solokoncerts”, kas notika 8. oktobrī Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē.
 

Kategorijas “Gada mūziķis” laureāts ir vijolniece EVA BINDERE.
 

Kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā” balvu saņēma LNO KORIS, diriģents Aigars Meri. 
 

Publikas simpātijas balvas ieguvējs tika noskaidrots balsojumā portālā DELFI. Visvairāk punktu balsojumā ieguva pavasara festivāla Windstream atklāšanas koncerts “MERKŪRIJS UZ MĒNESS”,(prognoze) kurā spēlēja orķestris “Rīga”, solisti - Jānis Šipkēvics (vokāls) un Matīss Čudars (ģitāra), diriģents - Valdis Butāns. Publikas simpātijas balvas ieguvējs saņēma īpašo Hennessy naudas balvu 2000 EUR apmērā turpmākai profesionālajai izaugsmei un prasmju papildināšanai studijās vai meistarklasēs.
 

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā.  LMB organizē VSIA “Latvijas koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju un šogad tā notika divdesmit trešo reizi.
 

LMB 2016 žūrijas locekļi:
Žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, komponists, JVLMA asociētais profesors – Andris Vecumnieks
Muzikologs, JVLMA docētājs – Boriss Avramecs
Muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste - Liene Jakovļeva 
Muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste - Maruta Rubeze 
Diriģents, mūzikas pedagogs - Jānis Erenštreits
JVLMA profesors, akadēmiskā darba prorektors - Normunds Vīksne
Muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste  - Ilze Medne

2016. gada 1. martā Latvijas Nacionālajā operā ar ilggadējā sadarbības partnera Hennessy atbalstu notika Lielās mūzikas balvas 2015 pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti deviņās kategorijās.

Kategorijā “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma pianists Ventis Zilberts

Kategorijā “Par Latvijas akadēmiskās mūzikas popularizēšanu pasaulē” sudraba statueti ieguva komponiste Dace Aperāne

Kategorijā “Par izcilu interpretāciju” laureāta godā tika Reinis Zariņš par Lūcijas Garūtas Klavierkoncerta interpretāciju Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā, 24. janvārī, Lielajā ģildē un par interpretācijām koncertā “Klaviermūzikas meistari” 14. martā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. 

Savukārt “Par izcilu sniegumu” LMB 2015 balvu saņēma Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga par koncertiem 2015. gada garumā.

Kategorijā “Gada jaundarbs” laureāts ir Andrejs Selickis, kurš saņēma balvu par skaņdarbu “Šyupuļdzīsme Jēzum”, kas izskanēja koncertā “Latvijas Radio korim 75. Jubilejas portrets” 28. novembrī Latgales vēstniecībā “GORS”.

“Gada jaunais mākslinieks” laureāts ir pianists Georgijs Osokins.

Kategorijā “Gada uzvedums” balvu saņēma Ēriks Ešenvalds par “Ziemeļu gaisma”, kas notika  27. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā (rīkotājs – VAK “Latvija” sadarbībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu).

Savukārt kategorijas “Gada koncerts” laureāts ir 28. novembrī Latgales vēstniecībā “GORS” notikušais koncerts “Latvijas Radio korim 75. Jubilejas portrets” (rīkotājs – “Latvijas koncerti”).

 “Par izcilu darbu ansamblī” sudraba statueti saņēma Ilona Meija par darbu Sinfonietta Rīga sastāvā un kameransambļos.

Publikas simpātijas balvas ieguvējs tika noskaidrots balsojumā portālā DELFI. Visvairāk punktu balsojumā ieguva dziedātājs Daumants Kalniņš, kurš saņēma īpašo Hennessy naudas balvu 2000 EUR apmērā turpmākai profesionālajai izaugsmei un prasmju papildināšanai studijās vai meistarklasēs. Daumants par publikas simpātiju kļuva jau otro reizi – visvairāk punktu viņam bija arī 2013. gadā, kad notika LMB 2012 balsojums.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā un šogad tā notiks 22. reizi. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.

Lielo mūzikas balvu 2015 organizē VSIA “Latvijas koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju. 

2015. gada 3. martā Latvijas Nacionālajā operā ar Hennessy un DNB bankas atbalstu notika Lielās mūzikas balvas 2014 pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti deviņās kategorijās. 

Kategorijā “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma diriģents Mariss Jansons.

Kategorijā “Eiropas nozīmes mūzikas notikums Latvijā” sudraba statueti ieguva projekts “Bahs. Pasija. Rīga.”, kas noritēja 4., 11. un 18. aprīlī Rīgas Domā, Sv. Pētera baznīcā un Sv. Jāņa baznīcā. Koncerts bija “Rīga 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikums”.

Kategorijā “Gada koncerts” balvu saņēma Ingas Kalnas solokoncerts Bel canto, kas notika 17. maijā Latvijas Nacionālajā operā. Diriģents Džulians Reinoldss (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera). 

Savukārt par “Gada uzvedums” laureātu tika izvirzīta Kristapa Pētersona opera “Mihails un Mihails spēlē šahu“ Latvijas Nacionālajā operā, diriģenti Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, režisors Viesturs Meikšāns (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera) Opera bija “Rīga 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikums”.

Kategorijā “Par izcilu sniegumu” LMB 2014 balvu saņēma dziedātājs Egils Siliņš – F. Mendelszona-Bartoldi oratorijā “Elija” 13. decembrī Lielajā ģildē, solokoncertā 14. novembrī Latvijas Nacionālajā operā, festivālos Summertime un Artissimo. 

“Par izcilu interpretāciju” laureāta godā tika čelliste Sola Gabeta – solopartija Pētera Vaska Otrā čellkoncerta “Klātbūtne” pirmatskaņojumā 25. oktobrī Lielajā ģildē (kopā ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē) 

Kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī” LMB 2014 balvu saņēma ērģelniece Kristīne Adamaite.

Kategorijā “Gada jaundarbs” balvu saņēma Andris Dzenītis - E[GO], koncerts saksofonam un orķestrim, pirmatskaņojums Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 25. janvārī Lielajā ģildē (Arvīds Kazlausks – saksofons , Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Normunds Šnē)

“Gada jaunais mākslinieks” laureāts ir sitaminstrumentālists Jānis Bombizo-Fedotovs. Viņš arī ieguva Hennessy naudas balvu (2000 eiro pēc nodokļu nomaksas), kuras mērķis ir veicināt jauno mūziķu profesionālo izaugsmi un prasmju papildināšanu studijās vai meistarklasēs.

DNB bankas speciālo balvu  “Par talantu audzināšanu” saņēma pedagogs, diriģents un komponists Jānis Kaijaks.

Portāla Delfi publikas simpātijas balvu ieguva diriģents Kaspars Ādamsons.


Lielo mūzikas balvu 2014 organizē VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju. Svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija notika ar Latvijas Nacionālās operas atbalstu. 

PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU

GADA IZCILĀKAIS EIROPAS MŪZIKAS PROJEKTS LATVIJĀ 

GADA KONCERTS 

GADA UZVEDUMS 

PAR IZCILU DARBU ANSAMBLĪ 

PAR IZCILU SNIEGUMU 

PAR IZCILU INTERPRETĀCIJU 

GADA JAUNDARBS 

GADA JAUNAIS MĀKSLINIEKS 

• Par mūža ieguldījumu: dziedātāja Laima Andersone-Silāre
• Par izcilu ieguldījumu Latvijas mūzikas vēstures izpētē: Arnolds Klotiņš
• Gada debija: vijolniece Elīna Bukša
• Gada jaundarbs: Mārtiņš Viļums par skaņdarbu Tvyjōraan
• Gada koncerts: “Garanča & Šišons. LNSO Jaungada gala koncerti”
• Gada uzvedums: koncertizrāde Cantando y amando Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē (producents – Latvijas Nacionālā opera)
• Par izcilu interpretāciju: vijolniece Baiba Skride par solo Johannesa Brāmsa Vijolkoncertā 15. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā kopā ar Birmingemas simfonisko orķestri un diriģentu Andri Nelsonu
• Par izcilu sniegumu: akordeoniste Ksenija Sidorova par solo Erki Svena Tīra opusa Prophecy atskaņojumā 31. maijā Lielajā ģildē (ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē) un par solokoncertu 23. novembrī Spīķeru koncertzālē
• Par izcilu darbu ansamblī: vijolnieks Sandis Šteinbergs

• LMB 2011 par mūža ieguldījumu saņēma diriģents Tovijs Lifšics
• LMB 2011 par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē saņēma Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais
• Gada debija: Paula Šūmane koncertā “Reiz francūzis Amerikā” 10. novembrī Spīķeru koncertzālē. Paulai Šūmanei tika pasniegta arī "Hennessy" naudas balva, kas tiek piešķirta profesionālajai izaugsmei.
• Gada jaundarbs: Arturs Maskats “Venēcijas rindas” soprānam un klavieru kvartetam, pirmatskaņojums 5. augustā Cēsu Meža skolā – Inga Kalna, klavieru kvartets RIX
• Gada koncerts: “Kančeli, Karlsons un Perts Lielajā Piektdienā” – Ieva Parša, Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga un diriģents Sigvards Kļava (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”)
• Gada uzvedums: Džoakīno Rosīni opera “Seviljas bārddzinis” Latvijas Nacionālajā operā (producents – Latvijas Nacionālā opera)
• Par izcilu sniegumu: Kristīne Opolais solokoncertā 12. martā Latvijas Nacionālajā operā
• Par izcilu interpretāciju: Reinis Zariņš – solokoncerts 28. februārī Rīgas Stradiņa universitātes Lielajā aulā, solo V.A.Mocarta klavierkoncerta atskaņojumā 25. martā Lielajā ģildē, koncerts “Reiz francūzis Amerikā” 10. novembrī Spīķeru koncertzālē
• Par izcilu darbu ansamblī: Ilze Zariņa – par izcilu koncertmeistares darbu Liepājas simfoniskajā orķestrī
• Portāla "Delfi" publikas simpātijas balva - dziedātājai Silgai Tīrumai

• Pianiste Jautrīte Putniņa – par mūža ieguldījumu
• Diriģents Andris Nelsons – par starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē
• Diriģents Atvars Lakstīgala – gada debija
• Gijas Kančeli 75.dzimšanas dienas koncerts Garīgās mūzikas festivālā Rīgas Domā 2010.gada 4.septembrī – gada koncerts (organizators - Valsts Akadēmiskais koris "Latvija")
• Pianiste Agnese Egliņa – par izcilu darbu ansamblī
• Vijolniece Vineta Sareika – par izcilu interpretāciju (A.Vivaldi “Gadalaiki”)
• Latvijas Radio koris – gada muzikālā vienība
• Elektroakustiskā pastaiga “Pasaka par Kurbadu” – gada uzvedums
• Viļņa Šmīdberga Trešā simfonija – gada jaundarbs
• Publikas balsojuma simpātijas balvu saņēma "Sinfonietta Rīga" čelliste Guna Āboltiņa, savukārt ģenerālsponsora "Cēsu alus" balva tika operdziedātājai Lienei Kinčai.

• Pianiste Inta Villeruša – par mūža ieguldījumu
• Operdziedātāja Elīna Garanča – par starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē
• Operdziedātāja Gunta Davidčuka – gada debija
• Pianists Vestards Šimkus – gada koncerts (Pētera Vaska cikla “Gadalaiki” atskaņojums)
• Čellists Ēriks Kiršfelds – par izcilu darbu ansamblī
• Vijolniece Baiba Skride – par izcilu interpretāciju (A. Berga Vijolkoncerts un Ilonas Breģes Vijolkoncerts)
• Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris – par izcilu sniegumu
• Artura Onegēra oratorijas “Žanna d’Arka uz sārta” iestudējums – gada uzvedums
• Ilonas Breģes Vijolkoncerts – gada jaundarbs

• Diriģents Gido Kokars – par mūža ieguldījumu
• Pianists Andrejs Osokins – gada debija
• Gustava Fridrihsona Chiaroscuro – gada jaundarbs
• Pianiste Diāna Ketlere – par izcilu individuālu sniegumu
• Vokālās grupas Cosmos koncertprogramma – gada koncerts
• Riharda Vāgnera operas “Zīgfrīds” iestudējums Latvijas Nacionālajā operā – gada uzvedums
• Sinfonietta Rīga sniegums jaunās mūzikas festivāla "Arēna" atklāšanas koncertā 18. oktobrī Lielajā ģildē – par izcilu interpretāciju
• Čelliste Diana Ozoliņa – par izcilu darbu ansamblī

• Mūzikas vēsturnieks Oļģerts Grāvītis – par mūža ieguldījumu
• Diriģents Andris Poga – gada debija (par koncertu “Latvijas jaunie talanti” Lielajā ģildē 2007. gada 10. maijā kopā ar LNSO)
• Komponists Juris Karlsons – gada jaundarbs (simfoniskā vīzija “Vakarblāzma” teicējai un simfoniskajam orķestrim)
• Čelliste Kristīne Blaumane – par izcilu individuālu sniegumu Latvijā (koncerts “Kristīnes Blaumanes benefice” un koncerts ar Asch trio “Rudens kamermūzikas festivālā” Melngalvju namā)
• Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un vokālā grupa Cosmos – gada koncerts (12. decembrī Rīgas Domā “Nakts lūgšana”)
• Ērika Ešenvalda opera “Augļu koks ir Jāzeps” Latvijas Nacionālajā operā – gada uzvedums (muzikālais vadītājs Māris Sirmais, režisors Gatis Šmits, scenogrāfs Rūdolfs Bekičs)
• Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga – par izcilu un daudzveidīgu koncertdarbību
• Ieva Ezeriete (Latvijas Radio kora soliste) – par izcilu darbu ansamblī (spilgta solo partijas interpretācija Santas Ratnieces opusa “Sirds bezdelīgas” pirmatskaņojumā un koncertdarbība 2007. gadā)

• Pianiste Vilma Cīrule – par mūža ieguldījumu
• Operdziedātāja Kristīne Opolais – par izcilām lomām Dmitrija Šostakoviča operā “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”, Džakomo Pučīni operā “Toska” un Madama Butterfly
• Saksofonists Gints Pabērzs – par izcilu un radošu sniegumu Sony Jazz Stage 2006, koncertdarbību Latvijā un ārzemēs, kā arī CD ierakstiem
• Stīgu kvartets Euphonia – par mērķtiecīgu un daudzveidīgu koncertdarbību Latvijā un ārzemēs
• Komponists Andris Dzenītis – par vokāli simfonisko skaņdarbu Fides. Spes. Caritas
• Diriģents Gints Glinka – par oriģinālu Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas interpretāciju
• Liepājas simfoniskais orķestris un diriģents Imants Resnis – par Volfganga Amadeja Mocarta operas “Bēgšana no serāla” iestudējumu, koncertdarbību un CD “Mostaties, stabules un kokles!”
• Latvijas Radio 3 “Klasika” – par latviešu mūzikas un atskaņotājmākslas popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs, par mērķtiecīgu un rezultatīvu darbu UNESCO konkursā Rostrum, par Latvijas koncertdzīves dokumentēšanu un pasaules mūzikas vērtību atspoguļošanu

• Dziedātājs Kārlis Zariņš – par mūža ieguldījumu
• Komponists Tālivaldis Ķeniņš – par mūža ieguldījumu
• Diriģents Olari Eltss – par oriģinālām mākslinieciskām koncepcijām un izcilu to īstenošanu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra programmās
• Čelliste Kristīne Blaumane – par Jāņa Ivanova Čella koncerta spilgti laikmetīgu lasījumu un sniegumu Kremerata Baltica festivālā “Mīļais Mendelszons un mēs”
• Latvijas Radio koris – par koncertdarbību Latvijā un latviešu kora mūzikas popularizēšanu ārzemēs
• Pētera Čaikovska operas “Pīķa dāma” (Latvijas Nacionālā opera) iestudējums – spilgta un mūsdienīga klasikas interpretācija
• Jauniešu koris “Kamēr...” – par programmas “Latvija – Saules zeme” ieceri un īstenojumu
• Komponists Ēriks Ešenvalds – par spilgtu jaunradi kormūzikas jomā
• Mūzikas vēsturnieks Arnolds Klotiņš – par Latviešu simfoniskās mūzikas gada projekta ideju un radošajām aktivitātēm šī projekta īstenošanā

• Dziedātāja Leonarda Daine – par mūža ieguldījumu
• Vijolnieks Gidons Krēmers un orķestris Kremerata Baltica – par festivālu “Šostakovičs. Šnitke. Nepagājušais gadsimts”
• Komponists Pēteris Butāns – par skaņdarbu korim un instrumentiem Lux aeterna
• Diriģents Normunds Šnē – par Stīva Reiha “Mūzikas astoņpadsmit mūziķiem” (“Rīgas kamermūziķi”) un Vitolda Ļutoslavska Ceturtās simfonijas atskaņojumu (Rīgas Festivāla orķestris)
• Latvijas Radio koris un Latvijas Radio kora grupa – par latviešu komponistu darbu atskaņojumiem (diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš)
• Diriģents Māris Sirmais – par izcilu ieguldījumu Latvijas kormūzikas jomā
• Pianists Sergejs Osokins – par Johannesa Brāmsa Otrā klavierkoncerta atskaņojumu un soloprogrammām
• Dziedātāja Maija Kovaļevska – par donnas Elvīras lomu Mocarta operā “Dons Žuans”, dziedājumu Siguldas opermūzikas svētkos un panākumiem starptautiskos konkursos
• Dmitrija Šostakoviča baleta “Gaišais strauts” iestudējuma (Latvijas Nacionālā opera) baleta ansamblis – par spilgtiem tēlu raksturojumiem
• Klavieru kvartets RIX – par kamermūzikas programmām Latvijā
• Vijolnieks Sandis Šteinbergs – par spožu Pētera Vaska Vijolkoncerta, Artura Maskata Concerto grosso un Volfganga Amadeja Mocarta Koncertsimfonijas atskaņojumu

• Kordiriģente Terēzija Broka – par mūža ieguldījumu
• Dziedātājs Aleksandrs Antoņenko – par izcilu sniegumu Latvijas Nacionālās operas izrādēs (Vāgnera operā “Klīstošais holandietis”, Bizē operā “Karmena”, Pučīni operā “Bohēma”), kā arī Rahmaņinova operas “Aļeko” koncertuzvedumā un Verdi Rekviēma atskaņojumā
• Komponists Rihards Dubra – par skaņdarbu Te Deum (XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku garīgās mūzikas koncerts)
• Muzikoloģe Zane Gailīte – par nozīmīgu kultūrvēsturisku pētījumu un tā atraktīvu iedzīvināšanu grāmatā “Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli”
• Baletdejotāja Margarita Demjanoka – par emocionāli spilgti un tehniski spoži atveidotām lomām Igora Stravinska baletā “Ugunsputns”, Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta” un Jura Karlsona baletā “Sidraba šķidrauts”
• Ērģelniece Iveta Apkalna – par augsti profesionālu sniegumu koncertos Latvijā un pasaulē
• Kameransamblis Altera veritas – par spilgtām, radošām mūsdienu latviešu mūzikas interpretācijām
• Diriģents Māris Sirmais – par koncertprogrammām 2003. gadā: VI Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls, XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku garīgās mūzikas koncerts, kora “Kamēr...” koncerti

• Diriģents Valdis Vikmanis – par mūža ieguldījumu
• Baletdejotājs Aleksejs Avečkins – par Prinča lomu Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”
• Klarnetists Ints Dālderis – par Džona Adamsa skaņdarba Gnarly Buttons un Pētera Plakida skaņdarba “Vēl viena Vēbera opera” atskaņojumu
• Dziedātāja Kristīne Gailīte – par Oskara lomu Verdi operā “Masku balle”, Violetas lomu Verdi operā La traviata un sniegumu vokāli instrumentālo darbu atskaņojumos
• Dziedātāja Inga Kalna – par Hendeļa opermūzikas atskaņošanu Rīgā un Monpeljē, par Gijas Kančeli 23. psalma atskaņojumu V Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā
• Komponists Arturs Maskats – par skaņdarbu simfoniskajam orķestrim “Tango”
• Pianists Arturs Ozoliņš – par Lūcijas Garūtas Klavierkoncerta atskaņojumu Rīgā un latviešu mūzikas popularizēšanu pasaulē
• Dziedātājs Egils Siliņš – par titullomas atveidojumu Antona Rubinšteina operā “Dēmons” un Volfganga Amadeja Mocarta operā “Dons Žuans”, par sniegumu Fēliksa Mendelszona un VA Mocarta vokāli instrumentālo darbu atskaņojumos
• Pianists Vestards Šimkus – par iegūto pirmo vietu Franča Lista starptautiskajā pianistu konkursā Losandželosā un koncertiem Latvijas Nacionālajā operā un Melngalvju namā
• Valsts akadēmiskais koris “Latvija” – par sniegumu V Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā, Mocarta operas “Idomenejs” koncertuzvedumā un kora sešdesmitgadei veltītā koncertcikla programmās

• Dziedātāja Žermēna Heine-Vāgnere – par mūža ieguldījumu
• Baletdejotāja Jūlija Gurviča – par titullomu Žorža Bizē – Rodiona Ščedrina baletā “Karmena” un Katarinas lomu Karla Goldmarka baletā “Spītnieces savaldīšana”
• Komponists Arturs Maskats – par Concerto grosso vijolei, čellam, sitaminstrumentiem un stīgu orķestrim
• Diriģents Andris Nelsons – par spilgtu debiju Latvijas Nacionālajā operā un uz koncertskatuves
• Čellists un diriģents Mstislavs Rostropovičs – par izcilu ieguldījumu Latvijas mūzikas dzīvē (Starptautiskais Mstislava Rostropoviča čella festivāls, Sergeja Prokofjeva balets “Romeo un Džuljeta” Latvijas Nacionālajā operā)
• Sitaminstrumentālists Edgars Saksons – par Džeimsa Makmilana Koncerta sitaminstrumentiem un orķestrim atskaņojumu, kā arī uzstāšanos koncertprogrammās Latvijā un Spānijā
• Vijolniece Baiba Skride – par uzvaru karalienes Elizabetes konkursā Briselē un Latvijas atskaņotājmākslas popularizēšanu pasaulē
• Klavierduets Antra un Normunds Vīksnes – par latviešu komponistu jaunrades veicināšanu un aktīvu koncertdarbību Latvijā un ārzemēs
• Rīgas Festivāla orķestris – par Olivjē Mesiāna simfonijas “Turangalila” atskaņojumu

• Komponists un pianists Raimonds Pauls – par mūža ieguldījumu
• Komponists Juris Karlsons – par baletu “Sidraba šķidrauts”
• Flautiste Dita Krenberga – par spilgtu māksliniecisku sniegumu trīs koncertprogrammās un vieskoncertos Zviedrijā
• Komponists Jānis Lūsēns – par muzikālajām izrādēm 2000. gadā un devumu teātra mūzikas žanrā
• Komponists Pēteris Vasks – par Otro simfoniju
• Latvijas Radio koris – par kora sešdesmitgadei veltītajām koncertprogrammām un ieguldījumu latviešu komponistu jaunrades veicināšanā
• Rīgas Doma zēnu koris – par aktīvu koncertdarbību Latvijā, latviešu mūzikas popularizēšanu ārvalstīs un ieguldījumu zēnu kordziedāšanas tradīciju izkopšanā
• Valsts akadēmiskais koris “Latvija” – par koncertprogrammām III Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā un Latvijas kormākslas popularizēšanu starptautiskos festivālos ārvalstīs

• Komponists Ādolfs Skulte – par mūža ieguldījumu
• Dziedātāja Elīna Garanča – par iegūto pirmo vietu Mirjamas Helinas starptautiskajā vokālistu konkursā Helsinkos
• Diriģents Sigvards Kļava – par spožu Alfrēda Šnitkes mūzikas interpretāciju, par darbu pie Johana Sebastiāna Baha un Maijas Einfeldes skaņdarbu ierakstu programmām
• Diriģents Vasilijs Sinaiskis – par izcilu Gustava Mālera Septītās simfonijas atskaņojumu un ieguldījumu latviešu komponistu mūzikas popularizēšanā 70.-80. gados
• Pētera Čaikovska operas “Jevgeņijs Oņegins” iestudējuma (Latvijas Nacionālā opera) radošā grupa(režisors Viesturs Kairišs, diriģents Ģintars Rinkēvičs, scenogrāfe Ieva Jurjāne, tērpu māksliniece Večella Varslavāne, baletmeistare Elita Bukovska, dziedātāji Andžella Goba un Samsons Izjumovs) – par mākslinieciski spilgtu un mūsdienīgu klasikas iestudējumu
• Orķestris Kremerata Baltica – par izcilu māksliniecisku kvalitāti koncertprogrammās Latvijā un Baltijas valstu komponistu mūzikas popularizēšanu pasaulē
• Rīgas saksofonu kvartets – par augstu māksliniecisko sniegumu 1. starptautiskajā saksofonmūzikas festivālā „Saxophonia” un īpaši aktīvu koncertdarbību Latvijā
• Koris „Kamēr...” – par sasniegumiem trijos starptautiskos koru konkursos Vācijā un Austrijā, par latviešu mūzikas un Latvijas atskaņotājmākslas popularizēšanu ārzemēs
• CD “Latviešu danči” – par spilgtu sniegumu tautas mūzikas jomā, par tautas instrumentālās muzicēšanas tradīciju kopšanu

• Diriģents Leonīds Vīgners – par mūža ieguldījumu
• Diriģents Haralds Mednis – par mūža ieguldījumu
• Dziedātāja Inga Kalna – par spilgtu māksliniecisko sniegumu Latvijas Nacionālās operas izrādēs Latvijā, Anglijā un Īrijā, par iegūto Brūsa Milara piemiņas fonda balvu Lielbritānijā
• Diriģents Kaspars Putniņš – par spilgtu 20. gadsimta komponistu mūzikas interpretāciju un atskaņojumiem Latvijā un Zviedrijā
• Vijolniece Baiba Skride – par otro vietu 45. starptautiskajā Nikolo Paganīni vijolnieku konkursā Dženovā
• Vijolnieks Valdis Zariņš – par Romualda Kalsona Vijolkoncerta, Pētera Vaska Vijolkoncerta “Tālā gaisma” un Džona Adamsa Vijolkoncerta atskaņojumu izcilā mākslinieciskā kvalitātē, par latviešu komponistu mūzikas un Latvijas atskaņotājmākslas popularizēšanu pasaulē
• Georga Frīdriha Hendeļa operas “Alčīna” iestudējuma radošā grupa(diriģents Andris Veismanis, režisore Kristīne Vuss, titullomas izpildītāja Sonora Vaice, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka) – par mākslinieciski spilgtu un mūsdienīgu operas iestudējumu
• Orķestris “Rīgas kamermūziķi” – par augstu māksliniecisko līmeni 1998. gada koncertprogrammās
• Valsts akadēmiskais koris “Latvija” – par mākslinieciski spilgtām vokāli instrumentālajām un a cappella programmām I garīgās mūzikas festivālā Rīgā un izcilu sniegumu Arnolda Šēnberga operas “Mozus un Ārons” iestudējumā Grācas operā
• Grupa “Iļģi” – par CD “Saules meita” un koncertprogrammām Latvijā un ārzemēs
• Grupa “Jauns mēness” – par pēdējo gadu koncertprogrammām un CD “Dzīvotājs”

• Komponiste Maija Einfelde – par kameroratoriju “Pie zemes tālās...”
• Dziedātājs Nikolajs Goršeņins – par spilgtu māksliniecisko sniegumu
• Komponists Imants Kalniņš – par Ceturtās simfonijas oriģinālversiju un dziesmu ciklu ar Ainara Mielava vārdiem “Lietas, kuras tā ar’ nekad nepāriet”
• Diriģents Juha Kangass – par latviešu mūzikas popularizēšanu ārzemēs augstā mākslinieciskā līmenī
• Komponists Zigmars Liepiņš – par melodrāmu “Parīzes Dievmātes katedrāle”
• Diriģents Māris Sirmais – par mākslinieciski spilgtām kora “Kamēr…” koncertprogrammām un uzvarām divos starptautiskos konkursos
• Komponists Pēteris Vasks – par Vijolkoncertu “Tālā gaisma”

• Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis – par 1996. gada koncertprogrammām, par ieguldījumu latviešu ērģeļmūzikas popularizēšanā
• Dziedātājs Samsons Izjumovs – par Skarpijas lomu Pučīni operā “Toska” un titullomu Verdi operā “Nabuko”, kā arī par izcilu sniegumu agrāk iestudētajās izrādēs (titulloma Verdi operā “Rigoleto”, Žermons Verdi operā La traviata)
• Komponists Romualds Kalsons – par operu “Pazudušais dēls”
• Komponists Pēteris Plakidis – par simfonisko skaņdarbu “Variācijas orķestrim”
• Komponists Arturs Maskats – par skaņdarbu Salve Regina, ciklu “Trīs Pola Verlēna dzejoļi” un mūziku Dailes teātra izrādei “Terēza Rakēna”
• Diriģents Ģintars Rinkēvičs – par Verdi operas “Nabuko” iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā, par ANO Hartas 50. gadadienai veltīto Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu Ženēvā
• Dziedātāja Sonora Vaice – par Violetas lomu Verdi operā La traviata un Mocarta koncertāriju interpretāciju
• Dziedātājs Egils Siliņš – par uzvarām deviņos starptautiskos vokālistu konkursos, par iestudētajām lomām Vīnes Tautas operā un Vīnes Valsts operā (Mefistofelis Guno operā “Fausts” un Džordžo Bellīni operā "Puritāņi”), kā arī Zakarijas lomu Verdi operas “Nabuko” iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā
• Diriģents Normunds Šnē – par 1996. gada koncertprogrammām: Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 70. gadadienai veltīto koncertu un koncertu ar Mstislava Rostropoviča piedalīšanos, par Prokofjeva “Klasiskās simfonijas” interpretāciju un teicamu sadarbību ar solistiem Lazaru un Pāvelu Bermaniem Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertā
• Dziedātāja Laima Vaikule – par 1996. gada koncertprogrammām Latvijā, Krievijā un ASV

• Mežradznieks Arvīds Klišāns – par mūža ieguldījumu
• Diriģents Imants Kokars – par mūža ieguldījumu
• Dziedātāja Antra Bigača – par kamermūzikas programmām un Judītes lomu Bēlas Bartoka operā “Hercoga Zilbārža pils”
• Diriģents Mariss Jansons – par Latvijas Nacionālās operas atklāšanas svētku koncertu 30. septembrī
• Dziedātāja Inga Kalna – par gada veiksmīgāko debiju
• Vijolnieks Gidons Krēmers – par Latvijas Nacionālās operas atklāšanas svētku koncertu 30. septembrī un piedalīšanos Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas piecdesmitgadei veltītajā koncertā
• Jāņa Mediņa operas “Uguns un nakts” iestudējuma radošā grupa(diriģents Aleksandrs Viļumanis, režisors Alvis Hermanis, kostīmu māksliniece Večella Varslavāne) – par spilgtu, mūsdienīgu sniegumu šīs operas iestudējumu
• Dziedātāja Solveiga Raja – par Spīdolas lomu Jāņa Mediņa operā “Uguns un nakts” un Mimī lomu Pučīni operā “Bohēma”
• Komponists Uldis Stabulnieks – par devumu teātra mākslas jomā un teātra mūzikas koncertu Latvijas Nacionālajā operā

• Diriģente Ausma Derkēvica – par mūža ieguldījumu
• Saksofonists Ivars Birkāns – par mūža ieguldījumu
• Diriģents Jons Aleksa – par izcilu ieguldījumu Latvijas atskaņotājmākslā
• Diriģents Imants Resnis – par mūzikas dzīves aktivitātēm Liepājā
• Dziedātājs Kārlis Zariņš – par izcilu ieguldījumu Latvijas vokālajā mākslā
• Pianiste Liene Circene – par gada spilgtāko debiju
• Dziedātāja Inese Galante – par izcilu sniegumu koncertā Ave Maria Rīgas Domā un CD Debut
• Orķestris “Rīgas kamermūziķi” – par radošu aktivitāti un augstvērtīgu sniegumu 1994. gada koncertprogrammās
• Latvijas Radio koris – par 1994. gada koncertprogrammām
• Komponists un pianists Raimonds Pauls – par mūziku Vizmas Belševicas dzejas izrādei Dailes teātrī, par koncertu “Svinga laiks” un CD “Ziemassvētkos”

• Komponists Pēteris Vasks – par a cappella kora balādi “Litene”
• Vijolnieks Valdis Zariņš – par Romualda Kalsona Vijolkoncerta atskaņojumu starptautiskajā festivālā Europa Musicale Minhenē
• Pianists Juris Žvikovs – par iegūto Grand Prix 2. starptautiskajā Jāzepa Vītola pianistu konkursā
• Henrija Pērsela operas “Didona un Enejs” uzveduma radošā grupa(diriģents Andris Veismanis, režisors Mihails Mamilovs, horeogrāfe Daiga Grosmane) – par operas “Didona un Enejs” spilgtu iestudējumu “Avangarda akadēmijā”
• Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris – par koncertprogrammām starptautiskajā festivālā Europa MusicaleMinhenē un Svjatoslava Rihtera festivālā Tūrā, par Gustava Mālera Astotās simfonijas, Jāņa Ivanova Ceturtās simfonijas “Atlantīda” un Bendžamina Britena “Kara rekviēma” atskaņojumu Latvijā
• Diriģents Pauls Megi – par Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņojumu
• Diriģents Edgars Račevskis – par koru Gaudeamus un Sonore sniegumu XXI Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru sacensībās
• Dziedātāja Aija Kukule – par izcilu sniegumu koncertuzvedumā “Kādēļ skumjas acis jums šovakar”
• Aranžētājs un multiinstrumentālists Raimonds Macats – par gada labāko aranžējumu un solo priekšnesumu
• Dziedātājs Arnis Mednis – par panākumiem starptautiskos konkursos Brasovā (Rumānijs) un Jūrmalā